trešdiena, 2014. gada 17. septembris

Talk talk

Bija domāts, ka atgriezīšos 9.septembrī,bet uz Romu dodos tikai 31.oktobrī. Tātad ir vēl aptuveni pusotrs mēnesis, lai nopelnītu miljonu, kuru iztērēšu tūkstošiem litros vīna, aizietu uz ekskursiju Čekā, uzaicinātu draugus apciemot mani,klausīties, kā viņi piekrīt, un nenoticēt, vārtīties lapās kaut kur Lāčplēša parkā, uztaisīt karstvīnu un solīt mammai atgriezties. Tagad turiet visus četrus īkšķus, lai mēs ar Sonju jeb meiteni, kura šogad iemīlējās Positivusā , atrastu appbuurrroošššu dzīvokli, kur mēs taisītu ēdiena izvirtības un viena otrai krāsotu nagus, ķiķinātu par dzīvokļa biedriem un netīšām uzspridzinātu matu taisnotāju..

Beidzot runāt par manu mīļāko tematu, ir vēl cita apspriežama un svarīga lieta: a kādēļ sabiedriskais transports arī Latvijā tagad vienmēr ir pārpildīts ar supersmaržojošiem cilvēkiem, parūkām, sarkano lūpu krāsu un optima līnija alus pudelēm? Kādēļ Latvijas pensionāri grib sadoties rokās (P.Koelju) un terorizēt pārējos tieši TREŠAJĀ FAKIN AUTOBUSĀ? UN KUR VIŅI VISPĀR BRAUC SEŠOS NO RĪTA, ČETROS PĒCPUSDIENĀ, VIENPADSMITOS VAKARĀ? VIENPADSMITOS!? Jā,jā, dodies visur ar taksi vai mācies būt līdzcietīgāka. Bet es nevaru. Un man nav autovadītāja apliecība arīdzan. Nenosodiet mani, jo rakstot ziņu šeit, es relaksējos. Nemierīgs pensionārs būtībā ir tas pats,kas uzmācīgs klients restorānā. Nu nekas, drīz nonākšu burvīgajā 105. autobusā, kur nav neviena mīlīga vecīša, kurš cenšas iebakstīt ar spieķi, toties pilns ar melnajiem, kas izmisīgi mēģina pārdot narkotikas vai labākajā gadījumā REY BIN saulesbrilles gan. Citreiz šķita, ka labākais veids, kā izturēt to 30 min braucienu, ir vienkārši paņemt un piedzerties. Bet tagad tajā vietā, kur varētu būt mūsu potenciālais dzīvoklis, top metro kā izcila alternatīvu autobusam! Alelujaaa! Tikai žēl, ka izbūve norisināsies vismaz simts gadus.

Un vēl - vasara bija burvīga. Paldies. Piedodiet tie, kurus savas aizņemtības dēļ es nesatiku vai arī esmu pabīdījusi malā, aizbildinoties ar citiem darbiem, grāmatām, ievākšanos dzīvoklī vai vienkārši slinkumu. Jo man dažreiz patīk būt vienai.

Bez krievu omītēm autobusā ir vēl kaut kas, kas mani patiesi apbēdināja : SOHN būs Rīgā un Romā, bet es netikšu ne uz vienu, ne otru koncertu. Aizej vismaz tu! 27.NOV @Palladium.

Buonanotte
Annija.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru