septembris

Hello.
Jau mēnesi esmu mājās,man ir garumzīmes,es lēnām satieku visus draugus, eju uz ballēm ar vecajiem skolotājiem, guļu zālē, šaustos par to, ka nekas šeit diži nav mainījies, pērku biļetes uz koncertiem, smaržoju pujenes, dzeru kefīru,staigāju ar plikām kājām, laboju mammas bakalaura darbu, strādāju kopā ar diviem trakiem itāļiem un vēl joprojām besos par saviem kaimiņiem.
Viss ir tieši tāpat,kā bija,viss ir tieši tā,kā tu vēlies. Relatīvi vai nē, katra paša ziņā.

Bet man pietrūkst Roma. To es čīkstu visiem draugiem, mammai un kaimiņu kaķiem. Bet es vēl joprojām feisbukā nevaru saņemties nomainīt savu dzīvesvietu, atteikties no dažām domubiedru grupām un aizmirst tos pāris nejaukos cilvēkus, kas, tur satikti, nebija vērti sabojātu garastāvokļu.

Ja man būtu dota viena maza zelta zivtiņa, kas izpildītu trīs vai nu vismaz vienu vēlēšanos, es bez domāšanas pajautātu visu aviokompāniju biļetes neierobežotā daudzumā, lai varētu apbraukt apkārt pasaulei. Nu, nebūtu slikti, ja man būtu iespēja kāpt arī visās jahtās pēc kārtas. Bet pagaidām,pagaidām,vēl vienu gadiņu manas mājas būs Roma. Vasara Latvijā. Positivus, Jāņi, dzimšanas diena, Kings of Leon, izlaidumi, jūra un Vecrīga bez tūristiem. Bet tad kārtējā sezona bez sniega izlaista Itālijā. Jā, es vēl joprojām nemācīšos, nobumbulēšu veselus divus semestrus, ko varētu pavadīt augstskolā, kura man nepatīk, un klausīšos pārmetumus no radiniekiem.

Nejau viss vienmēr bija tik skaisti, kā tika rakstīts un stāstīts. Jūs esat dzirdējuši gan par sabiedriskā transporta murgiem tur, gan par bīstamību un tiem mazajiem indiešiem, kuri tev pieskaras un elpo virsū arī tad, kad tu skaidri viņam sejā esi iebļāvis, lai atšujas. Jā, es arī vienu reizi ļoti nopietni sastrīdējos ar savu labāko draudzeni Sonju, kaut kad nevarēju tikt mājās, tādēļ visu nakti braukāju autobusā un saņēmu uzaicinājumu no 50 gadīga šofera iet dzert rīta kafiju. Es iemīlējos itālī vai pat veselos divos. Romas centrā pēc sviedriem smaržojošā tūristu pūlī pazaudēju gan savu host mammu, gan divus bērnus, pirmos trīs mēnešus murmulēju kaut ko itāliski, jo mani 70% gadījumu nesaprata angliski, stresoju, jo nevarēju pabeigt rakstu laikā, bet tik un tā.

Rīga ir mana sieva, Lielvārde-māsa, ar kuru man ir love un hate attiecības, bet mīļākā dažas sezonas vēl joprojām būs Roma.

Lai jums jauka nedēļa.




Annija, kura nepareizi liek komatus.