Es gribu arī būt Itālijā un ēst saldējumu,uzmākties ielu tirgotājiem,lai viņi man kaut ko uzdāvina, un tēlot,ka esmu apgarota,stāvot pretī Svētā Pētera baznīcai Vatikānā. Pēc tam ar Paulu uzvilkt kleitas un cepures un koķetēt ar smukajiem vīriešiem. Pofig, arī pamīlēties četratā.
Vienreiz es metro satiku kaut ko ļoti līdzīgu Džūdam Lovam. Mamma sāka kliegt,kārtot matus un prasīt, vai viņa labi izskatās,bet es tikai sēdēju un skatījos. Kad viņš kāpa ārā,es ātri nobļāvos "YOU ARE HANDSOME", bet DžūdaLovsseksīgaisitālis apgriezās un kad aizvērās durvis, rādīja, lai braucam atpakaļ. Mamma bija gatava uz visu, bet tas būtu viens no tiem neveiklajiem brīžiem,ja mēs aizbrauktu atpakaļ,un tur stāvētu mana māmiņa, vīrietis-kas-izskatās-pēc-seksa-dieva un es. Tāpēc teicu, ka nesaprotu Romas metro līnijas, un tas vienkārši nav iespējams.
Kāds gan jau grib dzirdēt arī kaut ko no manas pēdējā laika uzdzīves?
Nu,man iet labi. Izņemot tos vakarus, kad piedzeros Vecrīgā un esmu kā stresains jenots jeb viena no nenormāli histēriskajām, jo stāvot Greenwood`a tualetē, zvanos kaut kādiem random puišiem, kas man liekas seksīgi un tā tālāk.
Īsumā viss. Neesmu alkoholiķe, chill, lasu arī grāmatas un eju uz teātri, vēl joprojām iekāroju Reiteru (jo viņš IR smuks,bet tam čalim tomēr ir draudzene), klausos šīzo mūziku, bet tāpat domāju, ka jums pofig.
Un. Es tomēr esmu stresains jenots.
Vēl es arī gribētu,lai neviens nezina, kas raksta šo blogu,tad viss būtu tūkstoš miljons reizes patiesāk.
-Izģērbjamies?
-Labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru