ģ

                 Skaista. Figūra ir sievišķīga. Vijīgs viduklis, mazliet zemāk plati gurni un augšā krūšu maigais izliekums. Izdveš smeldzīgu, citreiz roķīgu skaņu, kas katram atgādina ko citu. Francijā,Itālijā, Ziemeļeiropā, kaut kur Āfrikā, citreiz uz Šanhajas namu jumtiem, nākamnedēļ varbūt Argentīnas kalnos, dažs Viņu tur pagrabos un spēlē rokenrolu, cits izpilda kaverversijas saldām dziesmām, 20 gadīgs puisis iedomājas, ka Viņa ir vienīgā iespēja sasniegt slavas sniegotās virsotnes, vēl kāds, kurš varbūt jau ir pusmūžā, uzvelk ādas bikses un pie spoguļa imitē Aerosmith solistu,kad atnāk sieva,kurai patīk žēloties par grāmatvedību tad,kad galdā tiek celts deserts, un, atgādinādama nevis es-esmu-tavs-dzīvesbiedrs, bet gan drīzāk ehinokokozi, uzbļauj, ka trauki gaida, meitas raud,bet tās ādas bikses izskatās smieklīgi, sarkastiskā tonī piemetinot,ka viņas ģimenes varonis vēl arī spēlēt nemāk.Un kas nabagam atliek? Savākt mantiņas un uzsēsties uz motocikla ar satriecošu blondīni un piepildīt sapni par rokgrupu un grūpijām,mirdzošām vestēm un seksu ģērbtuvēs vai tomēr padoties un atgriezties pie sievas, kuras smadzeņu zobratiņi tikšķ 24/7? tiktiktiktik. "Izdari šito,padod man tamponus,nebļauj uz mani,  nopērc rīsus, bet lētos, vai zināji, ka smēķēšanas dēļ tu nomirsi,bet es kļūšu par pasīvo pīpmani? Cik stulbi, iepriekšējā pilsētā benzīns noteikti nebija tik dārgs,brauc lēnāk un ne tik strauji uz pagriezieniem,jo man jānolako nagi."
Un viņš atļāvās pajautāt: "Bet paklau,cik kārtas tad tu lako?"
"Trīs!"
"Trīs kārtas?"
"Bāzi, krāsu un fiksatoru"
"Ā.."
"Uzmanīgāk, tu varētu mani brīdināt,kad bremzē."
Viņš sarauca uzacis. Nē, tomēr vienu. Nez, par ko viņš domā, kad sarauc vienu uzaci?
Par šo sievu varētu turpināt ilgi, taču trumpis bija: "Es nekad nečurāšu pļavā, jo tur ir lapsas, un kāds mani ieraudzīs" Bet,mīļā, tu būsi daudz laimīgāka tad,kad iemācīsies pačurāt zālītē.
Un vīrietis Viņu noliek malā, kaut gan tā varbūt tomēr būtu daudz labāka sabiedrotā par šo Rūgumpodu.. Redziet, viņš uztaisa vakariņas,un viss atkal ir kārtībā. Līdz nākamajam mazajam pasaules galam, kad Dusmupūce sadomās uzlakot trīs kārtas sarkanas nagulakas.

            Vēl Viņa mēdz būt brūna, maza, lielāka, spilgti rozā, ķīniešu izgudrojums un sūds, kādam varbūt Bītlu cenā,manam kaimiņam iegūta no veča,kuram tā bija apnikusi, cits krāja no pusdienu naudas, lai iegādātos. Dažs saprot, ka tā ir vērtība, dažām nav stīgu. Pieskāriens ir patīkams. Maigs un vēss. Gluds. Ļoti spīdīga virsma un noslīpēta līdz izcilībai. Teicams, patiesi ģeniāls cilvēces izgudrojums,bet varbūt Viņa nāca uzreiz ar Ādamu un Ievu.  Citam šķiet, ka bez vēl papildus instrumentiem Viņa neskan,oo,mani mazie hommes, bet skan gan! Maigi, mazliet koķeti un aizsmakušā balsī, vakaros liek mums kustināt pēcpuses, atgādina mammu, kad bijām sīki un sūkājām īkšķus, pievienojas Rolling Stones, kuri auro,ka viss ir pārāk klusi, filmu,kuras mums izglāba dzīvību, skaņu celiņos, internetā.. Ak, megabaitiem laimes. Daudz paļāvības pilni smaidi. Skan taču tik smaržīgi. Ziniet, citreiz klausoties, tiešām var just smaržu. Un vēl arī garšu. Citronkūka ar vaniļas mērci. Un mazliet stipras kafijas. Kofeīns par daudz. Nokrati cigaretei pelnus. Sešas stīgas un neiedomājami daudz ausij tīkamas skaņas.