Es ļoti daudz slinkoju, maz šeit rakstu, par daudz domāju un fakin ļoti gribu mazu bērnu.
Brūnām, lielām acīm. Bieziem, gariem matiem. Skaistu meiteni ar bedrīti vienā vaigā, kas, maza būdama, bieži kritīs,taču tad, kad iemācīsies staigāt, būs pati graciozākā būtne pasaulē. Viņa iestāsies baletā un velkās baletdejotāju svārkus, mazās pēdas apņems baltas puantes un es no sirds slaucīšu asaras, kad viņa uzstāsies savā pirmajā koncertā.
Mums būs skaistas mātes-meitas attiecības un abpusēja mīlestība. Noteikti pieļaušu tās pašas kļūdas, ko visas māmiņas, un saņemšu pretī tos pašus vārdus, ko esmu kliegusi es, taču.. viņa būs mana.
Un es nebūšu vīlusies arī tad, ja mazā skaistule būs blondiem matiem un gaiši zilām acīm. Vai arī mazs puika, kurš spēlēsies ar mazām,sarkanām mašīnām, neievērojot nekādas sabiedrības normas attiecībā uz klusumu. Nepavisam ne. Es tikai pasmaidīšu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru