Klapp Klapp

Sviniigi iesaakshu sho bloga ierakstu ar Hip hip uraa jeb Itaalijaa esmu pavadiijusi jau vairak ka pusgadu! To nosvineju vientulji un klusi dzerot baltviinu un klausoties James Blake. Vai dzive var but skaistaaka, ja tev ir laba muuzika..

 Tagad,kad svarigaka lieta par kulas dedzinasanu latvietim varetu but vien iepostosana feisbukaa par to, ka naak karsh, es lakoju nagus un domaaju,ko iisti es dariishu, kad aizbraukshu maajaas. Kaadeelj pusgads sheit ir paskrejis tik nenormaali aatri, bet es kaa vakardienu atceros dienu, kad leeju gauzhas asaras Riigas lidostaa, velkot savus milzu koferus, kuros shobrid es NEKAD nevaretu iestuukjeet visu savu mantiibu, jo Roma man ir iepirkshanaas paradiize.
Un to,ka ir vasara, kaads tikko ir nolicis anglju valodas eksaamenu, Positivus ATKAL ir pazinjojis par King Charles ciemoshanos muusu miiljaakajaa festivaalaa, Helsinkos buus The National, es vairs nevaru izveidot sakariigus teikumus angliski, jo manu galvu pilniibaa ir paarnjeemusi itaalju valoda, mees ar Aliinu braucam apceljot Eiropu, un galapunkts buus Pariize, ka driiz jaakravaa mantas, jaatvadaas no gjimenes, jaapaspeej uzrakstiit raksts darbam, jo jau ir pienaacis deadline, jaaiziet uz Crystal Fighters koncertu, Friidas Kaalo izstaadi, jaaizlido liidz Siciilijai un atpakalj.. Un taa dziive paiet. Laiks nevis skrien, bet lec milzum lieliem soljiem paari dziesmaam, vakariem, randinjiem, sveetkiem, balliteem, lidojumiem, kaazaam, universitaateem un beerniem.
Un tam visam pa vidu ir jauniiba. Ar Sonju kaarteejaa sveetdienaa,seezhot uz balkona un verojot preteejos kaiminjus, kuru beerni no 4. stava regulaari lidina lejaa kastroljus, plastmasa glaazes, tuksas kastes,vienradzus un gan jau kaut kad driiz arii savus vecaakus, praatojaam, kad cilveeks kljuust vecs. Vai tas notiek tad, kad tu vairs negribi dejot balliitees lidz riitam, kad kaads tev piedaavaa savu vietu trolejbusaa, kad tu pats gludini dreebes, maksaa par iiri un vecaakus apciemo vairs tikai reizi meenesii? Ak, shis eksistencialaas paardomas. Jo itaalji nenoveco! Vinji iet uz klubiem, aplido viens otru, sadodas rokaas, smejas skalji un dejo daarza sveetkos arii tad,ja vinjiem ir 30, 40, 50 un sesdesmit.
Vinji zhestikulee kaa traki, seezas masiinaa un noparkojas taa, kaa nemaak neviena cita valsts uz shiis pasaules, vinji turpina sludinaat, cik pasta ir veseliiga un smeekjee visur: dziivokljos, kafejniicaas un staavot blakus beerniem, vinji naak klaat koncertos un tieshaa tekstaa saka, ka gribeetu ar tevi paarguleet, bucho viens otru ne tikai uz vaigiem,bet arii degungala, maaca man runaat itaaliski, kurina kamiinu un plus divdesmit graadu siltumaa kunkst, cik laukaa ir auksti, klausaas operu un dzied liidzi, applaudee, kad isteniibaa vajadzeetu raadiit videejo pirkstu, vinji piedaavaa tevi aizvest maajaas, kaut tu dziivo Romas otraa galaa un ved pastaigaas sunjus un beernus uz parkiem, kuros nav neviena cita cilveeka..

Itaalija, es esmu iemiileejusies visaaaa, ko tu man piedaavaa : tavaa viinaa, muuzikaa, kalnos, viirieshos, viirieshos, kuriem ir baardas, tavaa kultuuraa un veesturee, tavaas pilseetaas un cilveekos, tavaa naktsdziivee, kura man tik nenormaali pietruuks, struuklakaas, aperitiivos, savos itaalju draugos, randinjos, filmaas un smarzhaas.

Taadeelj es veel vienu reizi iemetiishu moneetu Trevi un rudenii braukshu atpakalj.

A.

Move on

Tagad, kad italji uz ielam kliedz,ka ir pienacis pasaules gals un adresee ljoti patikamus vardus uz citiem shoferiem, ka traki perk lietussargus pie rumanjiem, kuri saplist pec 2 lietoshanas reizem, kad kedas BEIDZOT ir nomainijusi kjinieshu gumijas zabaki, un gandriz neviens (tie,kuriem nav to zaabaku) neiet ara no majas, kad nestrada luksofori, jo list tieshi divas dienas (wow,cik daudz), es klausos latvieshu muziku,sapnjoju par vasaras festivaliem un rakstu, rakstu, rakstu. Ak, jau ir pieci meneshi apkart. PIECI meeneshi bija vajadzigi, lai man vairs negribetos majas. Protams,iznjemot tas reizes, kad es bezcerigi stavu un gaidu,stavu un gaidu..autobusu, vai lidz nelabumam speleju futbolu ar saviem berniem (jo futbols IR Italijas oficiala religjija), netisham noperku parsaldinatu baltvinu vai dzirdu par to, cik stulbi ir vasara peldeet ezeraa. (Aizveries,Itaalija, ta ir viena no labakajam sajutam pasaule!)
Tam visam pa vidu es esmu iesakusi Jauno Gadu, bijusi skaistakaja randinjaa manaa muzha, piedzivojusi LABAKO balliiti, kas vispar ir notikusi uz shis zemeslodes un velreiz vilusies Latvijaa, jo komentetaji Delfos vai Tvnetaa ir pashi gudrakie jeb pilnigi vienalga, kas ir noticis,pie visa galu gala ir vainiga valdiba un politikji, kas vairs nav pie varas.

Man negribas dot padomus vai telot kaut ko,kas es noteikti neesmu (Ainu vai Paulu Koelju), tachu esmu sapratusi tikai to, ka es gribu celjot un nekad neapstaties. Pec Romas es gribu braukt uz Parizi un pec Parizes redzet Aaziju. Tad nu shis varetu but lielisks bridis,lai pateiktu to, ka man ir tieshi 0 draugi, kuri patiesham butu gatavi to darit, bet es turpinashu meklet.  (Sis ir ljoti savdabiigs sludinaajums ariidzan jeb mekleju kadu, kurs grib braukt kopa ar mani!)
Romas vispatiesaka vieta, kur iepazit cilvekus, ir autobusu pietura. Jus nevarat iedomaties,ka gaidishana satuvina. Tad nu reiz satiku meiteni, kura sobrid pretende uz statusu "labaakaa itaalju draudzenite" jeb gandriiz kaiminjieni polieti Eveliinu, kura mani sapurinaaja, kad dzeram vinu Trastevere, un es zelojos, cik ljoti gribu majas. Maajas nav slikti. Jep, pilns ar burkskosham tanteem,kam pie krutim piesprausta Georga lentes, kuras vel pie tam taisa problemas, kur to vispar nav.
Bet tur ir vasaras smarza, zaljumballes, kas nodejotas lidz ritam, mamma, suns, mazaa, tenku pilnaa Lielvaarde un Vecriigas baari. Tur ir mani labakie draugi.Tur ir 15.trolejbuss, kura ir jabaidas braukt, un garshigakais alus pasaule.Maajaas ir koncerti, kuros mes dejojam, lidz saka sapet kajas, un Positivus, kura mes glastijam cilvekus lidz pagurumam, tur var patiesham redzet zvaigznes nevis tikai pilsetas smogu un aizbraukt uz pilnigiem laukiem stundas laika.
BET tomer, pasaule ir milziiga, draugi. Pasaule ir parak liela, lai pietiktu ar vienu muzhu, lai to redzetu. Celjojiet, brauciet apkart ar kugji, riteni vai skrieniet kajam, bet dariet. Nu kursh vareja iedomaties to, ka es reiz italiski kliegshu uz shoferi un dzivoshu pasakainaa Romas rajonaa? Ka tris meneshu laikaa nomainishu tris dzivesvietas un piedzivoshu 2 savus lielaakos randinju feilus, par kuriem zina tikai Aliina, jo vinja ir vienigais cilveks, kam man nav kauns stastit visu? Kursh vareja iedomaties, ka es reiz staveshu geja kluba viduu un sanjemsu komplimentu no viriesha par to, cik kurpes smuki pieskanjotas sominjai? Ka pec tas patiesi labakas ballites 6 no rita brauksu masinaa kopaa ar Crystal Figthers dzeku, klausisos the xx un redzesu, cik Romas centrs ir pasakains, kad taja nav neviena cilveka? Ka vizinashos apkart uz motorollera tapat ka klasiskaja italju filmaa The Roman Holiday ka Odrija Hepberna apkart Kolizejam, Spanju kapnem un Via Veneto (skaistaka iela Romaa), ar super labi smarzhiigu puisi, kursh ir RIZHS ar zilaam aciim, bet tomeer italis?
Ar to visu es gribeju pateikt, ka nav verts iesaknjoties viena vieta. Skaisti ir aizbraukt majas un ieraudzit visu ka pirmoreiz, tachu vel skaistak ir redzet Eiropu, Aaziju un dzert aukstus kokteiljus Australijas labakajas seerfa pludmalees. Dejot sveszemju festivalos un sadoties rokaas ar cilveku, kuru tu redzi pirmo un gan jau, ja liktenis nebus lemis,ari pedejo.  Jaa,es gribu iet augstskola un risket izgasties sesijaa, dzivot kopaa ar draugiem un iekartot savu iisto dzivokli, es ari priecajos par draugiem, kas beigu beigas atgriezhas maajaas, tachu mani plesh uz pusem sajuta, ka es kaut ko nokaveshu. Ir.tik.daudz.ko.redzet.

Man noteikti ir jabeidz rakstit, jo jums visiem ir apnikushi mani bezmikstinajumazimju spriedelejumi.

Piedodiet (it seviskji mamma), ka rakstu tikai vienu reizi menesi, tachu iedvesma mani apciemo galvenokaart  lietainaa un skumjaa laikaa. Klausieties muziku un brauciet pasaulee laimi meklet, kaut vai virtuali. Lasiet blogus par celjoshanu, kas latvieshiem ir daudz un ljoti, ljoti labi, iemilieties citaas zemees, stastiet, kas ir Latvija, kur ta atrodas, cik pie mums ir skaisti, ka musu cilveki ir ljoti gudri, vinjiem vienmer ir viedoklis par politiku un to, ka isteniba butu javada valsts vai Eiropas Savieniba. Stastiet, ka pie mums klubi neveras ciet divos nakti, ka meitenes mak smuki sagerbties ari parastaa darba dienaa un ka Latvijaa vel nav daudz kjinieshu ka visas citas Eiropas lielpilseetaas.
Ak,jaa, vai kads var izskaidrot,kadelj katru reizi, kad aizeju uz turistu vietam, mani uzruna ar "zdrastvujtse" Vai tieshaam latvieshu tautu meitas izskataas pec krievietem?

P.S. Romaa ir aptuveni triis tukstoshi baznicu, tikpat, cik eiro dienaa turisti samet Trevi struuklakaa. (lai sis nebutu bezmerkjigs ieraksts, censhos jus ari mazliet izglitot.)
P.S.S. Es tapat martaa aizbraukshu majas, lai sagatavotos savam nakamajam galamerkjim (kaut gan es vel nezinu, kur tas bus), ta ka ceru uz sagaidishanas balli ar orkjestri, ka ari es gribu satikt vecos klasesbiedrus un iemiileeties vinjos velreiz.
P.S.S.S. Tad, kad izveidoshu blogu nr2 ar pseidoniimu, un tiesham neviens nezinas, ka ta esmu es, apsolu, ka uzrakstisu savus piedzivojumus randinjos. Sak skjist, ka esmu neveiklakais,tiesham,tiesham NEVEIKLAKAIS cilveks pasaule. Jus nevarat iedomaties.

Juusu Annija, kuras vardu pareizi sheit vel joprojam izruna 0 cilveki.

Piedodiet par dazhu bilzu kvalitati, mans miiljais telefons vel joprojam nav spejigs uz neko labaku.

Pirmais brauks tas,kursh skaljak uzpipinas,jeb nekas nestraadaa.

Maate & meita

Orange picking

ak

Mans berns un mans suns. Vecaki joko, ka suns ir atsutits no chernobiljas, bet berns no Ziemeljeiropas.

Mans fetishs ir fochet Kolizeju.nopietni.

Jaungada riits

Pacietigi gaidishu, kad mamma man atsutis visas bildes.

Man neljauj majas teikt shos divus vaardus, jo mes fanojam par citu futbola komandu (es tik un taa dzilji sirdii atbalstu Romu, jo Romaa ir vissmukakie futbolisti)

Janvaris Romaa.

Tas, ko es redzu no italiano skolas loga.

Vel joprojam ROMA

Vispirms gribetu apsveikt pati sevi ar 5000 skatijumiem shajaa bloga, kur katras publikacijas sakuma ierasts lasit par neesosham garumzimem. Vai nu maaminja mani nopietni stalko vai ari tiesham ir kads,kas sho lasa. Nu, ja nu tomer otrais variants, tad paldies,draugi.


Tagad,kad gandriz visi man paziistamie cilveki ir aizbraukusi uz citaam valstim jeb MAAJAAS, es vel joprojam esmu sheit pat, Romaa. Jau 4 menesus. Iesakums vienmer ir gruts. Un lai gan man  bija traki smiekligi, pirmie tris menesi kaut kada zinjaa bija shausmigi smagi. Beidzot, beidzot dzivoju vieta, kur gribu pavadit atlikusho laiku.  Un nospljauties par to, ka te nekas nefunkcionee kaa uzrakstits, ka italju virieshi (dazreiz) ir kaa maniaki, un koncertos neviens nedejo.
Pierunaju savu polju draudzeniti aiziet ar mani uz Levantes koncertu, beigas pievienojas ari viena somiete, tatad tris eiropietes, kas pieradushas pie daudz aukstaka laika ka sobrid valda Italija, izdzera vinu un brauca uz Circo Degli Artisti, kas butiba ir lidzigs musu Palladium , atskiriba vien ta, ka sheit piektdienas tas parvershas par geju klubu. : ) Ak, beidzot man bus iespeja izdarit to, ko Sekss un Lielpilseetaa vinjas dara visu laiku - iedraudzeties ar geju. Pec sarunas ar apsargu, uzzinajam, ka geji sheit ir  plashi parstaveti, vinju ir tikpat daudz, cik heteroseksualji. You never know, kas patik smukulim, ar kuru saskatiijies metro. Levantes koncerts bija lielisks, kads reiz man teica, ka visskaistakas italju sievietes nak no Sicilijas, varat parliecinaties pashi,man vinja patiik. Vienigi, kas mani parsteidza, bija tas,ka, lai gan vinjas muzika ir salidzinosi mieriga, ir dziesmas, pie kuram Latvija visi lekatu un spiegtu ka mazaas Nikolaja Puzikova koncertaa, tachu sheit neviens. Mes bijam gandriz vienigaas, kas kaut cik kustejas muzikas ritma un dejoja pie musu miljakajam dziesmam, bet skatienus no citiem mes sanjemam nejau par musu dejoshanas maaku (vai nemaaku), bet gan tadelj, ka manas kompanjones ABAS bija super blondas. Ak, Itaalija un totals blondiinju truukums. Vel vairak skatijaas uz vienu vacieti, kura mati bija rizhi. Gingers do have souls.

Nedelju pirms Levantes koncerta, kursh bija salidzinoshi zolids, es biju aizgajusi uz regeja muzikas pasakumu. Tie, kas ir bijushi Viljnjas Loftas klubaa (no latvieshu draugiem noteikti, ka tikai Aliina, bet nekas, es iedomashos, ka lietuvieshi saprot ari latviski), iedomajieties vel aptuveni seshas reizes undergroundiigaaku vietu. Un tad iedomajieties publiku, kas tur apgrozas - visiem ir dredi un cepures ar marihuanas simboliku, bet tam visam pa vidu iedomajieties meiteni kleitaa, augstpapezhu kurpees un ar sarkanu luupukraasu. Paldies Dievam, ka shii meitene sominjaa vienmer nesa apavus, kurus paarvilkt, ja piekuust kaajas. Lupukrasa tika nonjemta un kleita nosleepta, aizverot meeteli. Par sho divainibu pamatskolaa draudzenes smeejaas, jo, lai kur mes ietu, man vienmer bija mainjas apavi. Beidzot pec vairakiem gadiem tie nodereja.
Koncerts bija..hmm, man nav vardu, jo agrak neko tadu nebiju piedzivojusi. Viss, ko gaisaa jutu, bija nevis cigaretes vai alkohols ka parasti shadas ballites, bet gan marihuaana. Vairaki simti cilveku un neviena policista. Un tad, kad stavot pie skatuves, man sejaa sitaas citas meitenes dredi, es domaju, vai esmu pareizaja vieta. Bet pec shi koncerta mums radas plans apstaigat Romas underground vietas un veidot par to blogu. ( Lidzigi ka shis latvieshu meitenju blogs, starp citu, loti interesants http://shadyriga.wordpress.com/ )Es gan nezinu, kada valoda, jo angliski vel nejutos gatava rakstit, bet latviski ari ne, jo mana kompanjone sho vietu apskate bus bulgariete. Izaicinajums butu rakstit krieviski. hahahaha, nee.

Pie manis ciemos bija mamma. Atkal iejutos tuuristes lomaa,redzeju Florenci, izvadaju savu skaisto blondiini pa visaam svarigajam vietaam jau otro reizi un daudz smeejos, domajot par to, ko vinja daritu, ja naktos braukt vai iet kaut kur vienai pashai. Topografisks idiotisms ir iedzimts. Un tik un taa es tevi debeshkjiigi miilu,maaminja. Tu  vienmer esi bijusi mana labaakaa draudzene. Es esmu neizsakami laimiga, ka mes varam sedet, dzert kaut vai triis pudeles sarkanviina, jo tev negarsho balts, un smieties, smieties par visu.

Ak shie autobusa staasti! Shodien, piemeeram, braucu majas ar pedejo autobusu un mans shoferis, pirms saka vadiit autobusu, uzpiipeeja zaaliiti. Bella vita in Italia. Un man skjita, ka tas ir tikai miits.
Citu reizi gadiijaas, ka shoferis vienkarshi neapstaajaas manaa pieturaa, kas ir pati pedeejaa. Es pieceelos un mierigi uzsaku sarunu,sakot, ka ta bija pedeja pietura, kur vienmer autobuss apstajas un stav 5 minuutes, lai pec tam dotos atpakalj. Shoferis nesaprata. Tad es saaku bljaut visus zinaamos italju vardus un maaaminja staveja blakus, domajot, vai shi italiski kliedzoshaa buutne ir vinjas meita. Protams, ka mees apstaajaamies.
Bet cik daudz lielisku cilveku es esmu iepazinusi, gaidot autobusu, kurs var nekad ari neatnakt. Vienreiz satiku meiteni, kura bija liidziiga Laurim Reinikam.

Vel kas - italja lepnums ir vinja mati. Pirms dazam dienam puisis, ar kuru man bija jabrauc vienaa metro aptuveni 10 minutes, visu sho laiku spoguljojaas savaa aifoonaa. Es nezinu, vai tiesham VISI, kuriem ir shis telefons, taisa selfijus vannasistabaa, skapii, zem galda un miileejoties, bet vinjs spoguljojaas. Izvilka kjemmi, izbrauca cauri matiem, nolaiziija pirkstu un novilka gar savu baardu, lepni smaididams savam atteelam! Ak, itaalju virieshi, jus mani parsteidzat. Nerunajot jau par to, ka es iepazinos ar RIZHU itaali, kuram ir ZILAS acis.

Ar katru dienu arvien vairaak saprotu, ka esmu rasiste vai vismaz kaut kas uz to pusi. Jo es noveeroju to, ko sheit dara otras visvairak parstavetas valsts pec Italijas iedzivotaji jeb filipiiniesi. Vinji kaapj sabiedriskajos un gruustaas, vinji kliedz pa telefonu, kad tu centies aizmigt, un vinji nekad nepasaka paldies autobusa shoferim, kad kaapj laukaa savaas pieturaas, vinji negrib ar tevi runat, kad tu kaut ko jautaa un nekad nesmaida. Kjinieshi ir aptuveni tadi pashi, bet izskataas mazliet miiliigaaki. It seviskji sievietes ap 50, kuras neesaa rozaa Hello Kitty cepures.

Ballites sheit tik un ta neparspes to, ko esmu piedzivojusi Latvijaa pec Vecrigas jeb stopeeshanu ar Jansones jaunkundzi uz Latgali no Paardaugavas vai Liivas vecteeva viinu, vai arii Aliinu, kura seezhot Kiwi baaraa kaadam censhas ieskaidrot, ka ir no beljgju grupas Black Leather,un neielaishanu Pienaa, jo ir uzvilkti parak augsti papezhi un leoparda shalle. BET sheit ir interesanti. Te ir debeshkjiigi Baileys dzeerieni shokolaades shotos un cilveki, kas tev jautaas,vai izpaliidzeet jau tad, kad tu izvilksi karti.Sheit ir garshigakais tiramisù,saldeejums un juras produkti pasaulee. Sheit krievi ir divdesmit piecas reizes draudzigaki kaa Latvijaa, ka arii itaalji domaa,runaa un bljauj skalji.

Runajot par manu vissapigako temu, kas saucas italju gjerbshanas stils jeb bezstils- nekas nav mainijies.Visi vel joprojaam grauzh nagus, meitenes uz ballitem iet cauraas Vans (vienmeer vans) kedaas vai arii jau daudz apspriestajas spidigajaas uz platformas, un kopuma shi tauta lidz aptuveni 25 gadu vecumam gjerbties nemaak vispaar jeb TRENINJTEERPI vienmer ir vienigais apgjerba gabals, kurs karajas skapii un kada iziet uz ielas, uz restoranu, uz balliti vai uz teaatri.

P.S. Viena lieta, kas salauza manu akmens sirsninju - piparkukas ir noperkamas TIKAI Ikea. Brrriesmigi!


P.S.S. Es vairs nevaru pateikt krieviski NEKO. Ja kadreiz pec dazam vina glazem atveraas mana krievu valodas cakra, tad tagad ta ir aizverusies uz muzhigiem laikiem un basta.

Lai jums laimigs Jaunais Gads. Butiba sobrid domaju, ka varbut neiet lauka uz ielas, iedomajoties, cik miljoni turistu ir atbraukusi uz Romu,lai noskatitos salutu pie Kolizeja, bet draudzenes man to nepiedos.

Baci!

Juusu Anja, kas beidzot pec aptuveni 2 menesu meklesanas, veikalaa atrada auzu parslas, kuras Itaalijaa ir retums.

 Es un Sonja jeb mana somu draudzene, kuru man izdevaas pierunat atbraukt uz Positivus 2014

Sis ir uznjemts Decembra sakumaa.

Regejs it is

Regejs it is nr 2

 Kad ciemos atbrauca latviesi, saskandinaajam pie Trevi

 Italji un vinju neizzudosais optimisms. "Ja kaut kas nepatik - uzrikosim manifestu. Tas nekas, ka butiba sis manifests nemainis pilnigi neko, mes tik un ta vienmer varam iziet ielaas ar karogiem, noblokjet satiksmi, izprovocet policistus un musu autobusu,ka ari tramvaju vaditaji drikst apstadinat transportus pusceljaa."

Nicola ar Giussepi aizveda mani uz bruvigu aperitivo vietu.

 Limoncello jeb komedija par to, ka barmenis flirteja ar latvieshu daamiitem

Mmmmmammma

Skjiibas egliites un Kolizeja rekonstrukcija. Cheers!



Brunjurupuchi nindzjas Romaa.

Hello, draugi, chau, mammu!

Es vairs neatvainoshos par neesosham garumzimem, jo juus visi jau SEN zinaat, ka man tadu nav (un nebuus). Aamen.

Roma ir mana pilseeta jau pusotru menesi un ar katru stundu vairak un vairak jutos ka Italiano chika, ipashi tadelj, ka esmu iesakusi italju valodas kursus, dienaa izdzeru vismaz 2 kruzes kafijas (ar katru reizi mazaak piena) un  nestresoju par to,ka kaut kur nokljuustu stundu velak ka sarunats zilo autobusu delj.
Esmu dzirdejusi,ka Milanaa latvieshi tiekas biezhi, cik sapratu, brauc kopaa atpusties,bet Romaa..Mamma mia! Kad gaju uz latvieshu tikshanos, domas apcereju skatu,kura satiekas vismaz 30 tautas teerpos gjeerbti cilveki, dejo uz ielam dizhdanci ar pukju vainagiem uz galvaam , un pa prieksu iet grupas vadonis ar izstieptu lietussargu, bet beigas mes salasiijaamies tikai 6 daamites (visi viirieshi nobijaas - citu izskaidrojumu tam, ka atnaca tikai dailjavas,neredzu).

Mani sheit neparsteidz vairs it nekas, jo lietas, par kuram cilveki parasti raud, mani sasmidina vienkarshi tadelj, ka italju mentalitate uz mani atstaj tadu iespaidu. Es smejos, kad autobuss nokave 45 minutes, jo vinjiem NAV sarakstu pieturaas. Vienigais (un tapec vel jo vairak apshaubaamais) saraksts ir internetaa, bet uz to es nepaljaujos, jo italji un internets vispaar nestrada.
Lielisks piemers tam ir mana valodas skola, kura atrodas aptuveni 15 kilometrus no autobusa pieturas. Ja kursi sakas 9, tad maja man ir japamet aptuveni 6.50. Autobuss:
a) citreiz atbrauc vienu minuti pirms es ierodos pietura, tatad naakas skriet,
b) atbrauc aptuveni 10 minutes pec ierashanas pietura, tatad ir laiks izvilkt austinjas un ieslegt pleilisti, kura man jau ir apnikusi
c) neatbrauc vispar vai pamanas atbraukt pec pusotras stundas.
Tadelj visi sadosimies rokaas un slavesim Rigas Satiksmi, jo, ja Rigaa autobusu 5 minushu kaveshanas delj kada omite var iespert shoferim, tad sheit 5 minushu kaveshanas delj shoferis tiks nolaizits un autobusa visi dziedaas Lucio Battisti dziesmas!
Shi iemesla delj es kursos esmu ieradusies laikaa tieshi 0 reizes, jo, izkapjot no autobusa, man ir jaiet uz citu, un ar to ir tieshi tapat!
Bet man patik vizinaties apkart tadelj, ka shoferi nereti apstajas ,braucot viens otram preti, lai paarrunatu kaut ko, par ko zina tikai vinji, visi megjina iepazities, piemeram, draudzenei no UK reiz bija gadiijums, kad vinja kadam italju puisim (kursh nerunaja angliski) iepatikaas nu tik, tik ljoti, ka vinjsh piezvaniija savam draugam, kursh runaja lauziitaa anglju valoda un lika nodot zinju, cik skaista shi meitene ir, ludza, lai vinja iedod savu telefona numuru un e-pastu. Visa shi situacija bija tik smiekliga un neparasta, ka nacas vien puisim atteikt un verot, cik bedigs vinjsh kljuva, jo kada gan iespeja, ka abi komunicees,izmantojot Google transleiteri? Kas ir veel labaak? Peec divam nedeljam vinja TAJAA PASHAA autobusaa satika TO PASHU puisi. Liktenis? Nee. Man bija aptuveni 10 reizes neveiklaak - braucot ar autobusu uz metro pieturu, ar mani saka runat rumanju senjoriina, kura ljoti manami lika noprast, ka es vinjai patiiku. ROMAS LESBIETES JUUT TO, KO ALINA IERAKSTIIJA MANAA COUCHSURFING PROFILAA PIRMS PUSGADA. Citeeju. "My exlover." Lai vai cik ljoti mees gribeetu, taa nav taisniba.

Mans viedoklis par sievieshu (un dalju viirieshu) gjerbshanas stilu sheit nav mainiijies jeb  KEDAS UN TRENINJTEERPI, KEDAS UN LEGINGI, KEDAS UN KEDAS. Ljoti labi. Ja gribi kedu biznesu, brauc uz Romu. Un legingus ar isiem krekliem te neesaa veel vairak ka Edgara Kaulinja Lielvardes vidusskolaa.

Par to, ka sheit uztver latvieshus, es varetu runat ilgi un dikti, jo jautajumu, no kurienes es esmu, man kads pajauta vienmer. Es, protams, nemeloju un saku,ka esmu no Latvijas, bet, ja ieraugu tik apjukushu seju ..

.. tad saku Lettonia , kas tomer vinjiem butu jaazina, jo italju valoda Lettonia ir Latvija, bet.. NEE. Ari shim gadijumam ir dikti daudz iespeju un tam, ka es saku, ka esmu no shis valsts, kura ir divas reizes mazak iedzivotaju kaa pilsetaa,kuraa es dzivoju, ir neparasti daudz konsekvences.
1) "Mmm, ak, Lettonia! Jaa, JAA, es zinu, kur tas ir." (Tu melo.)
2) "Jaa, es zinu, kur ir Lettonia. Jusu galvaspilseta ir Riiga, eiro tiks ieviests nakama gada janvaarii, juus edat daudz kartupeljus." (Esmu satikusi tikai vienu vienigu cilveku, kursh zinaja tik daudz faktu par Latviju, zel.)
3) "Jaa, es zinu, tas ir kaut kur aiz Polijas." (Tu zini, ka ir shaada valsts. Aps-vei-cu.)
4) "Mans miljakais variants - Oooo, Lettonia, bella,bella, taa tachu dalja no Krievijas. " (Shaja situacija es nedaru neko, smejos, censhos ieskaidrot, ka taa nav, piecas reizes pardomaju, jo nav jegas, un tad vienkarshi aizeju.)
5) "Lettonia? Izklausaas forshi, es gribu tur aizbraukt, cik talu tas ir no Italijas?"
6) Mana miiljaa draudzene no Austraalijas nezinaja, kuraa kontinentaa tas ir. Nu labi. Piedodu.
7)  Cilveeku parnjem veel lielaaks apjukums.

Ir interesanti noverot, ka cilveki izturas, kad uzzina, no kurienes tu esi, jo lielaka dalja vienkarshi neko nav dzirdejushi par shadu valsti,bet melo, ka ir otradak. Vienigais, ko es varu darit - censties par mums pateikt visu labako. Parasti es stastu par svaigo edienu un festivaliem, smukajam skolaam (taas mums ir piecsimts reizes izremontetakas un labakas ka Romaa), hokeja faniem un garshiigo alkoholu.

 

Ir pienacis tas bridis, kad man nenormali ir apnicis rakstit kaut ko, ko izlasiis tikai mani radinieki un labakie draugi, bet viena lieta, par ko es gribetu jums pastaastiit atkal, ir FUTBOLS.

Vakar bija ljoti, ljoti svariga spele starp Neapoli un Romu jeb Pasaulee Labaakaa Pica VS Pasaulee Labaakaa Pasta Carbonara.  Draugi ieteica, lai shodien es neraados ara no majas, jo klaat shim macham itaalji ir izdomajushi ari streikot par zemajam algam, neiet uz darbu, apstadinat sabiedrisko transportu plusmu un uzrikot normalu miitingu centraa.

Labi.Atpakalj pie futbola. Manam shejienes teetim ir braalis, kuram ir sieva un meita. Pagajushaja reize, kad uzvareja Romas komanda, bralja sieva bija uzcepusi picu, kuru pasniedza kopa ar alu. Shoreiz bralis lika vinjai izdarit tieshi to pashu, jo ir parak manjticigs, lai kaut ko mainitu. Vinjsh aizliedza vert valja durvis, ja kads nak ciemos, un celt telefonu, ja kaads cits zvana. Labi. Sieva to visu izpildiija. Un Roma vakar uzvareeja Neapoli. Tagad sievai Lorellai katru reizi, kad spelees Roma,bus jacep pica un akuraat jaizpilda precizi tas pats,kas ieprieksh. Hahahahah.

 

p.s. Velreiz aprunajot italju gjerbshanas stilu, vakar redzeeju aptuveni 20 g. v. puisi, kursh bija gjerbies tumsi zaljaa kokvilnas treninjteerpaa un izskatiijaas peec brunjurupuchu nindzjas vadonja.

 

p.s.s. Gandriz visi puishi labi smarzho. Meitenes nesmarzho vispar.

 

Juusu Annija.



 

Politiskas satikshanaas Piazza del Popolo jeb reklameejam komunismu.

 

Ir oktobra beigas, bet uz ielaam zied lavanda.

Atradu veikala loti jauku tekstu, kas parada to, ka italju sievietes izturas pret virieshiem jeb "Nav taisniba, ka visi virieshi ir vienadi. Visi ir viens par otru sliktaaki."

 

IT IS TIME FOR APERITIVO!

TAS, ko vajadzetu aizliegt ar likumu jeb spidigas kedas. uz platformas.

EATALY jeb milzu,milzu lielveikals, kursh ir TIKAI Italija,Japana un USA. Pilns ar italju virtuvi, juras veltem, pastu un precem no Italijas.

Lietus seit ir liela meroga katastrofa. Tiek kaveti darbi, randinji un vilcieni.

Smuki

Ak shis pilniigi tukshais nakts autobuss, kuraa man blakus apseedaas rumaanis.

 



live hapilly



Dieviskjaas miilestiibas iela.

Mazliet

Nu ko,draugi. Man nav garumziimju, bet toties kaut kur asiniis veel miit zinaashanas, kaa likt komatus. Lai Tarvida man piedod. Es nekad,nekad nelasu blogus, kuri ir uzrakstiti tikpat gramatiski nepareizi kaa shis,bet - ko dariit, taada taa dziive. Esmu parak liela kompjuuter-idiote, lai saprastu, kaa iestatit latviesu un nevis italju burtus.

Nakamajaa ceturtdiena bus tiesi menesis, kopsh esmu te, mazo uusainju zemee, kur ap kolizeju stav piecsimts krievi un runaa par to, kaadeelj neviena restorana italija nepasniedz pelmenjus. (tieshi taadu sarunu es aizvakar dzirdeeju.), kur kjiinieshi ir vairaak kaa vajag (dzirdeju, ka Latvijaa tagad arii), kur tevi nobucho vismaz trispadsmit reizes diena un kur glaze viina noziimee vismaz puslitra karafi.

Nebushu salkana un neteiksu, ka visa mana dziive ir mainiijusies par 180 graadiem, es varbut mazak runaju un vairs neskatos briivdienas meksikaa, bet veel joprojaam manii miit sarkasms, es lasu twitterii jusu ierakstus un.. daudz veeroju, noveeroju un pierakstu.
Kas ir mainijies?
1)Katru dienu redzu vismaz piecdesmit spiidiigas botas uz platformas. PIECDESMIT!
2) Italji domaa, ka pasta un vispar baltie milti ir veseligakais ediens pasaule. Manam jaunajam teetim ir dieeta! Vins eed tikai pastu,baltmaizi,kadus darzenjus un picu, bet kartupeljus - aarpraaC, nee!
3) Burkshkju par laikapstaakljiem un klusumaa ilgojos pec latvieshu pretiigaa lietus vai vismaz mazliet veeja, bet, kad kaads itaalis pie + 25 gradiem pasaka, ka ara tomer ir paveess, maju ar galvu, smaidu un saku, ka : "Jaa,jaa, jaacer, ka ziemas jakas tik driz vel nebus javelk lauka no skapja." Bet tieshi jaku vilkshana ir tas, ko veelos, jo shonedeelj nopirku jaunu. Un tomeer,tomeer vakaros redzu meitenes zabakos un meeteljos. Tikko biju lauka, ir +20.
4) Esmu sapratusi, ka tikai trakak par brauksanu ar masinu pa Romu var but brauksana ar riteni pa Romu. Vinjus pilnigi neinteresee gajeji un ritenjbrauceji. Nulle. Pie gajeju parejas var sagaidit savu aiznakamo dzimshanas dienu, bet, braucot ar riteni, var palikt bez drebem, jo 90 %, ka masina tevi netisham nobrauks. Bet jautri tik un taa.
5)Ja kads teica, ka Latvijas sabiedriskajos var netisham palikt stavokli, tad vins nav braucis ar metro,kur pakistaniesi meginas nolaizit vaigu, bet romieshi apsedisies kleepii, taadeelj par to staavoklii bushanu - patieshaam IR jauztraucas!
6) Latvijaa ir skaistakas sievietes, bet te - virieshi. Sorry. Es nerunaju par saviem draugiem, jo man nesmuku draugu vienkarsi nav, bet kopuma. Tachu, ka pretargumentu varu likt to, ka LV virieshi ir pieklajigaki (un kautrigaki). JAAAAAAAAA. Muusu Latvija, kur uz smaidu tev atbildes ar pie deninjiem pieliktu pirkstu vai uz teikumu , kuraa tu noveli jauku dienu, otrs saaks triiceet.
7) No futbola rezultata ir atkariiga daudzu gjimenju laime. Tieshi tik vienkarsi. Piemeram, ja speelee Roma-Milana pirmaa komanda zaudee, tad tevs ar sievu un meitu var nerunat nedelju.
8) Meitenes gjeerbjas pretiigi un uz maniem lakotajiem nagiem un svarkiem, un kleitaam skataas taa, kaa mees Latvijaa skataamies uz zekjeem ar sandaleem.
9) Es eju uz randinjiem. BEIDZOT!
10) Italju valodu man pasniegs gejs.
11) Kaut kad brauksu uz Florenci. Luudziet dievu, lai es netiishaam satiktu Mariano Di Vaio jeb skaistaako itaalju baalelinju.



Pievienosu dazas bildes ar manu lielisko telefona kameru, kuras jums noteikti izteiks vairak ka shis briesmigais bez garumziimju ieraksts.
Juusu Annija. (Sheit manu vardu nemaak izrunaat neviens. Esmu Anniizha, Anja vai Njanja ) Nezin, kaa Italijaa klaatos kaadam, kuru sauc Dzirkstiite vai Magnuss.

Lai jums viss ir kaartiibaa!

 



 

Ciao Italia

Nu ko, draugi.
Pēdējais jautājums, ko es dzirdēju no savas omītes, mammas krustmātes, kaimiņienes draudzenes brālēna sievas meitas māsīcas un suņa ir tas, kurā augstskolā es pie velna stāšos. Tad pienāk mirklis, kad cilvēks, kas to jautā skatās man acīs, un es tikpat mierīgi veros pretī, pastāstot, ka nē, es vēl šogad nesēdīšos skolas solā, bet uz gadu iesprūdīšu kaut kur pieRomā,un tad.. tad reakcijas ir visdažādākās.
Cilvēki virs 50 saka, ka es sapratīšu, ka Latvija ir vislabākā vieta pasaulē (var jau būt)/ mani izvaros melnādaini maniaki/ nokodīs traki suņi vai kāds mūks bez kurpēm ievilks sektā.
Cilvēki zem 50 izsaka jau pozitīvākus scenārijus un dažreiz pat uzgavilē : brauc vien, šeit tāpat nav, ko darīt, augstkolas ir tizlas (kas nav diez ko pozitīvi, bet tāpat labāk par trakiem suņiem un sektām), brauc prom nekā strādā Maximā utt.
Skolotāja man vienkārši pajautāja: "Kādēļ?"
Tam man ir sagatavota tikai viena atbilde, jo pārējās es vienkārši nezinu. Un tā skan - ja mēs ticam iepriekšējām dzīvēm un reinkarnācijai, tad es kādreiz dzīvoju Itālijā. Un dzirdot, kā es bļauju, spēlējot volejbolu, tas mudina domāt, ka biju itāļu džeks uz rollera, kurš mētāja saulītes kaut kur pie Kolizeja. Var jau būt.
Bet, ja runājam nopietni (jo M.T. to reinkarnācijas lietu vienkārši nesaprastu), es nezinu, par ko gribu kļūt. Nu labi, es gribu daudz pelnīt un nestrādāt, braukt uz izciliem festivāliem un aizkulisēs bučoties ar Džeimsu Bleiku, bet - sapņo vien. Tuvākā skola, kur māca manu it kā izvēlēto profesiju, ir Maskavā. Kā darītu Jūs? Roma vai Maskava?
Vienīgais iemesls, kādēļ es vēl tagad esmu savā istabā nevis tur, ir ļoti vienkāršs un maniem draugiem saprotams. Positivus. Ja nebūtu The XX un vēl miljons mūziķi, kurus neprātīgi gribu redzēt tieši ŠOVASAR, es jau sen no laimes lēktu Trevi strūklakā un novērotu itāļus no futbola zāles jumta.

Vienīgais, ko es lūdzu visiem saviem klasesbiedriem - apdomājieties, vai esat izvēlējušies pareizo ceļu.
Un pārējiem - dodiet man padomus, ko bāzt koferī.
Precīzs datums vēl nav nosaukts, zinu tikai to, ka līdz augusta vidum jau būšu aizlaidusies prom un lēkāšu pa Spāņu kāpnēm, dungojot Il Mio Canto Libero, un pa reizei iegriezīšos šeit, lai uzrakstītu, kā ir tur dzīvot nevis ceļot.
Itālija nav nemaz tik tālu. Man riebjas atvadas.

Buona notte

kā es saskāros ar rasismu no otras puses

Ceļojot apkārt pasaulei, likums numur viens noteikti būtu nesaukt nēģerus par nēģeriem,nigām un black meniem, jo tas atklāti izrāda to, ka mūsos vēl joprojām ir šī seno laiku domāšana un mēs jeb visi, kas nav melni, vēl joprojām uzskatām viņus par vergiem. Tieši šī iemesla dēļ manā rakstā viņi visi  tiks saukti par baklažāniem. Kādēļ tā? Jo, ja es viņus turpinātu saukt par nēģeriem, tad varētu gadīties tāpat kā Neapolē - kāds baklažāns meta man ar ūdens pudeli pa galvu, jo dzirdēja, kā es mammai stāstīju par NĒĢIEM. Tātad, esot ārzemēs, silti iesaku nerunāt par neko, kura vārda sastāvā ir burts N, I, G un Ģ.

Visi skaidri zinām, kas ir rasisms un bla,bla,bla, bet es biju pārsteigta, kad, braucot ar vilcienu vienītī kaut kur Itālijas ziemeļos, es ar šo parādību saskāros no otras puses.

Citās valstīs vilcieni ir pārāk gari un ļoti karsti. Ar savu čemodānu, somu un jaku rokās klumpurējot pa vagoniem un meklējot vagonu ,kurā es DRĪKSTU apsēsties  (biļetes dēļ) , visuzticamākā, kurai nokrist blakus, šķita viena no baklažāniem. Tā nu ērti iekārtojos viņai pretī un uzsāku savu ceļojumu Bassano Del Grappas-Verona-Milano-Bergamo-Romano di Lombardia (daži simti km), baklažāniene man uzsmaida baltu smaidu, par ko es vienmēr apskaužu VIŅUS VISUS, es iebāžu austiņas un klausos kaut kādu latviešu mūziku, jo runāt man ar nevienu negribējās.
Sanāca tā, ka kaut kur starp Padovu un Veronu skaļruņos ieskanās maiga itāļu balstiņa un lūdz mūs pārsēsties uz citu vilcienu. Aprunājos ar baklažānieni, un abas nonākam pie secinājuma, ka pārvietosimies kopā, jo itāļu valodu nesaprot neviena no mums ( un es vienmēr saku, ka itāļu-latviešu valodas ir līdzīgas. Jā,protams.), paņemam mantiņas un neapmierinātām sejām iekāpjam vēl karstākā vilcienā. Tagad jau sākam runāt un izrādās, ka viņa brauc no sava drauga uz Milānu, lai iepirktos. Labi,es braucu uz Milānu PIE sava drauga. Izrādās forša meitene, ja nemaldos 24 gadi, interesanti, ka tā kārtīgi šī ir pirmā saruna ar baklažānu manā mūžā, jo es vienmēr esmu baidījusies no tā, ka plaukstas viņiem ir baltas, bet lūpas pārāk lielas. Stulbi.
Kaut kur starp Veronu un Milānu vilciens apstājas un nu jau vairs ne tik maiga itāļu balstiņa nobļaujas, ka apstājamies uz nenoteiktu laiku. Ārā ir diezgan karsts (sveiciens aprīlim, foršs sniegs), bet mēs esam kaut kādā miestā kur nav ne veikalu, kur nu vēl kāds pakistānis, kas iekāpj vilcienā un pārdod visādas mantas tāpat kā tantes Rīgas centrālajā stacijā. Kad lielākā daļa cilvēku ir izkāpuši ārā no vilciena, lai uzpīpētu un ieelpotu svaigu gaisu, mēs ar baklažānieni (jauki braukt kopā aptuveni 5 stundas un nepajautāt, kā sauc.) izkāpjam, lai saprastu, kas notiek, jo vecie kontrolieri tikai smaida, bet angliski nerunā.
Izrādās, kāds ir paskrējis zem vilciena un uztaisījis pašnāvību. Kad Lodovico vēlāk ar šausmām stāstīju, kas bija noticis, viņš pasmaidīja un teica, ka tā Itālijā notiek bieži. Pašnāvība zem vilciena.

Iekāpjot atpakaļ vilcienā, satikām divas bling-bling baklažānienes, bet nu tādas, nejau no centrāltirgus, bet diezgan elegantas (smuki mokasīni), neņemot vērā to spīdīgo D&G krekliņu. Meitenes brauc no Londonas, lai iepirktos, tieši tāpat kā es ar savu jauno draudzeni, nesaprot angļu valodu un jautā, vai vismaz mēs zinām, kas notiek ar Itālijas transportu. Viņas bija laipnas, bet burtiski izslēdz mani no sarunas, pagriežot muguru.
Nu jūs taču zināt to sajūtu, kad visi stāv aplī un runā, bet kāds jums tīšām vai netīšām pieiet priekšā?
No sākuma domāju,ka netīšām. Bet nē. Kad mēģināju iesaistīties sarunā, abas jaunās baklažānienes vien velta man aukstus skatienus un neatbild pretī.
Pēc miljons stundām (labi,divām) iebraucam Brescia (jā, šī pilsēta pat nebija plānota maršrutā, Itālijas transports ir nepārspējams) un kopīgi - trīs baklažānienes un baltā, kuru viņas izstumj, dodamies meklēt vilcienu uz Milānu. Uz perona bija miljons cilvēki, kuriem tā pati problēma, kas mums - nepareizs maršruts, nokavēti vilcieni, citu numuru peroni. Vēl dažas reizes cenšos iespraukties sarunā, piedāvājot ūdeni un pielienot- tomēr negribas palikt pilnīgi vienai svešzemē, sapratu, ka nebūs. Tā nu satriekta un sašutusi pasaucu maliņā jauko baklažānieni un saku,ka iešu laimi meklēt uz cita perona. Apmaināmies telefona numuriem (pat tad es nepajautāju, kā viņu sauc) un sabučojamies uz vaigiem. Tā jau laikam ir - ar savu rasi ir vieglāk, bet tas mudina domāt, ka baltie jau sen tikuši pāri saviem stereotipiem par melnajiem, bet viņos gan vēl ir aizvainojums.

Kā tas beidzās? Satiku skaistu itāļu meiteni ar Sex and the City vārdu Samantha un pajautāju, vai viņa nezina, kā beidzot varētu nokļūt Milānā, kuru,godīgi sakot,man jau bija apnicis meklēt. Viņa tikai plāta rokas un runā itāliski, es māju ar galvu un smaidu, viņa rāda telefonā savu draugu bildes un vēl joprojām runā tikai itāliski. Tad es viņia pajautāju - Parla Inglese? Viņa tikai smaida un saka - Si,Si,Si.
Tā nu mēs meklējām peronu, muļķīgi smaidot un cenšoties kaut ko saprast, beigās arī sanāk, un viņai ar savu niecīgo angļu valodas vārdu krājumu un manu vēl mazāko itāļu valodas vārdu krājumu izdodas mani uzaicināt uz ballīti nākamajā dienā. Diemžēl, es nevarēju braukt, jo tajā dienā bija lidojums uz Rīgu,bet viņa to laikam vairs nesaprata. Jaukākā meitene, ko satiku Itālijā, neņemot vērā Lodovico mammu, kura angliski nesaprot pilnīgi nevienu vārdu, bet tāpat raud, kad mani ierauga otro reizi mūžā.

Milānā es nokļuvu, un tas gabaliņš līdz Lodovico mājai man prasīja 6 vilcienus un dažus palīdzīgus un nelaipnus cilvēkus. Nezinu, vai tā ir, bet Londona, kurā es neesmu bijusi, man šķiet viena nelaipna vieta, it sevišķi to baklažāniešu dēļ.

Neaizmirstiet, ka es augustā braucu prom uz gadu, tādēļ gaidu, lai jūs sacerat man dziesmas un uztaisāt 13 ballītes līdz tam laikam, kad es sākšu dzīvot Itālijā. Par to, kādēļ es pagaidām nemācīšos augstskolā, bet vēl vismaz gadu atļaušu sev mazliet bezrūpīgāku dzīvi kā vairumam manu klasesbiedru, es pastāstīšu citu vakaru!

CIAO!

Bilde no Neapoles, pilnīgi cits ceļojums (tad, kad tas čalis man meta ar pudeli pa pieri)