piektdiena, 2015. gada 17. aprīlis

pavasaris

Nu ko.Ta ka esmu bijusi darbos piiiiilniigi taa,ka nav bijis laika ne aiziet uz ballitem,ne uztaisit kaut ko izsmalcinataku ka paarslas ar pienu,es nemaz nebiju iedomajusies,ka man ir blogs.Tacu pec mammas un dazu draudzenu atgadinajumiem,te nu es esmu,nesen atgriezusies no Sicilijas,gulot sava jaunaja gultaa ar savu jauno kakji,pardomajot visu,kas noticis ar mani un cilvekiem apkart so dazu menesu laikaa,kameer daamiite ar pseidonimu Anna Ziema ir kluseejusi.
Saksu ar to,ka esam parvakusas. Dzivojam ar pilnigi traku amerikaanju daamu skaistaa,mieriigaa,zaljaa vietaa,prom no tramvajiem un hipsteriem,policistiem un sunjiem,kas regulari skrien pakalj narkomaniem. Seit es juutos drosi iziet laukaa naktii un nenomirt,izkapjot no autobusa. Vietejaa veikala kasieri jau zina muusu vaardus,bet meitene no viina bodites bez jautashanas man iedod miljaka prosecco pudeli.
Visas ielas laukaa ir noklatas ar rozaa ziediem,gar seetas malaam smarzo kaut kas violetaa krasa,un skats no musu balkona ir loooti skaists. Tagad esam tuvak musu burvigajiem iru kolegjiem,ar kuriem brivajas dienas ejam uz vislielako un jaukaako parku Romaa un seezam zaalee uz pleda,jaa,jo laiks ir tik silts,ka es uz darbu eju aadas jakaa un saulesbrillees. Turisti gan mazliet parspilee,staigaa shortos,kreklos lidz nabai un visu niistajaas zandalees,bet tas tikai vel vairak atgadina,ka vasara ir pavisam tuvu. (Tagad 10 no rita Ara ir apmacies,bet 17 gradi.) Sodien taisiisim pikniku.

Sicilija bija burviga,kontrastaina,nabadziiga un ironiski un skumji,ka auksta. Visi,pirms izbraucu no Romas lidostas,atgadinaja,lai izbaudu skaistaas pludmales un kartigi nosaulojos,bet taa vietaa man 6 celjojuma dienas bija auksti,aizkritushas abas ausis, un es gaju guleet halaataa un zekjees. Vismaz pataustiiju sniegu veel joprojaam aktiivajaa vulkana Etna un pamaaju savvalas dzivniekiem. Uuuun nosoliijos,ka nebrauksu ar italiem(siciliesiem) vinju mashiinaas vispaar,jo shii tauta brauc nenormaali.Vinjiem neeksistee ne stop ziimes,ne luksaforu sarkanaas gaismas. Uzvar un pirmais brauc tas,kas asaak iestuuree liikumaa un skaljaak uzpiipina. Bet,taa kaa muus uzaicinaja tur padzivot vasaraa,tad nekad nesaki nekad.

Baara dziive vel joprojam ir nenormali smiekliga. Uuun itali vel joprojam ir neizglitotakie klienti,ko es jebkad esmu satikusi. Vinji atnak uz baru divos no rita ,apsezas un gaida desmit minutes,ka baarmenis ies lauka no bara un vinus apkalpos. Vini vel joprojam jautaa peec gaisaa ginesa un,kad ir tiesam,tiesam daudz cilveku,savu uzmanibu censas pieverst,maajot ar euro banknoteem. Mans amerikanju kolegjis,to redzot,reiz izrava vienam naudu no rokaam,iebaza kabataa un aizgaja uz bara otru pusi pilnigi bez nekadam emocijaam,jums vajadzeja redzet ta viriesa seju..
Vel joprojam nak un ar mani sarunaajas interesanti cilveki. Pirms divam dienam satiku virieti,kurs ir pensijaa un celo liidzi sievai,kura ir final editor (nezinu,kaa iztulkot) filmaam ar Bredu Pitu ,Danielu Kreigu utt (kaa arii vinja bija nomineta Oskaram). Respektivi vina ir taa,kas izvelas,kurs kadrs izskatas labak un kura dziesmas dala konkretaja bridi ir visderigaka. Vinjiem abiem ir ap 50,precejusies 14 gadus. Kevins katru riitu pavada sievu uz metro un atpakal,jo taas ir plus 40 minutes ekstra laika,jo sievas darbs prasa tik daudz stundas,ka reizeem vinjiem neatliek bridis buut divataa. Bet saruna bija tik interesanta un no vinja puses tik miilestiibas pilna,ka es paluudzu atlauju satikt to sievieti. Taadeel mes svetdien dodamies vakarinjaas.

Manai skaistajai iiru kolegjei uzradaas stalkeris. Vins ir videjais italu virietis ap 40,ar uusam un bardu,un vinu sauc Mario. No sakuma vins neuzkritosi sedeja bara malaa,dzera savu toniku (bez dzina) un centaas uzsaakt sarunu ar Shantaalu (tulkot personvardus no anglu valodas ir briesmigi),pec tam Mario vienmer luudza,lai tikai vinja ir taa,kas vinju apkalpo,pec tam sis virietis aicinaja Shantaalu kaut kur aiziet,vinja pieklajigi atteica,noradot,ka majas gaida draugs. Uuuun tad sakas. Mario kategoriski atteicas,kad kads cits gribeja vinju apkalpot,katru dienu tika nestas pukjes ,no sakuma viena roze,tad vairak un vairak,beigaas puskis bija tik milzigs,ka jebkura dama butu prieciga tadu sanjemt. Un punktu pielika tas,ka vins ar varu sagraba meitenes roku un centas noskupstit. Tagad super Mario vairs nedriikst but tuvumaa pat ieejai. Taa,luk,italu viriesi uznem atraidiijumu.

Kas veel? Mes ,ja bija kads brivaks bridis,aizgajam uz musu miljakajam ballitem un dejojaam uz skatuves ar boiler room diidzejiem,sadraudzejamies ar taxistu un tikaam maajaas bez maksas,es biju aizbraukusi uz vienu no bistamakajam pilsetam Itaalijaa VIENA,mees miiljojam muusu kakji, vakarus pavadam uz balkona runaajoties un dzerot Magners sidru, ejam iepirkties,gaidaam vienu superlielu festivaalu seit pat ,Romaa, un esam mazliet skumjas,jo miinuss dzivosanai cita valsti ir -tu iegusti tik lieliskus draugus,un tad vinji aizbrauc katrs uz savu pasaules malu,sola atgriezties un nekad to neizpilda. Atvadoties no savas milakas amerikanju draudzenites,sapratu,ka varbut nekad muza vairs vinju neredzesu. Bet taa nu tas ir. Un es saaku pierast.

Visi man luudz bildes,tadel izdomaju,ka uztaisiisu mini galeriju Feisbukaa.

P.s. Latvijaa planoju but junija beigaas. :)

Lai jums prieciigi.
Anja






Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru