kaimiņi

Būtībā mani sāk kaitināt tā kaimiņu padarīšana. Nē, man nekas nebūtu pretī, ja es būtu piecdesmit gadus veca, dzīvotu valstī, kur ir krutas pensijas, man būtu savs pagalms un nikns rotveilers. (kā jau visiem penšiem kaut kur vācu zemē, kuri, braukdami ar BMW apmaldās ar visu GPS vai karti,  un lidmašīnā vienmēr skaļi čāpstina), bet es dzīvoju Lāčplēsī.
Te kaimiņi ir piecas reizes kaitinošāki un katrai otrajai tantei ir ūsas. Es nerunāju par maziem un pilnīgi normāliem matiņiem, bet gan riktīgām moustache. Bet arī ne par to ir stāsts.
Es eju pa ielu diezgan smaidīga (tas notiek RETI), klausos riktīgi foršu dziesmu, domāju par to, ka tūlīt iešu gulēt vai skatīšos "Tikai nesaki man Bizu", un pretī nāk viena no iepriekšminētajām saulītēm, nu nevis nāk, bet normāli tuntulē, kas arī nav problēma, taču tā vietā, lai pieklājīgi atbildētu, paietu garām un pēc 5 sec. aizmirstu manu "Labdien!", šitā tante sāk teikt apmēram tā : "Meitiņ, tev taču jau daudz gadi, kāpēc tik skaļi klausies mūziku vakaros, kāpēc pie tevis tik bieži nāk draugi?''
Eeeeeem. Šajā brīdī vienā no manām smadzeņu puslodēm sāk parādīties aina no kādas filmas: Es ar beisbola nūju izšķaidu pretī stāvošo seju.
Man nav problēmu ar veciem cilvēkiem, man arī it kā patīk mazi bērni un dažreiz es esmu kā Lingita (lasīt: VISLAIK CENŠOS KĀDU APSKAUT, KAS DRĪZĀK IZPAUŽAS KĀ NOŽŅAUGŠANA VAI MEDŪZA), bet ko?
a) Es neesmu veca .
b) Es neklausos skaļi mūziku.
c) Es to nevaru izdarīt, jo man ir BRIESMĪGAS tumbas (nu čista no pagājušā gadsimta).
d) Ja mūzika ir skaļa, tad tā ir klasiskā, ko klausās mana mamma (ok, vienreiz tie bija Arctic Monkeys)
e) Draugi pie manis nenāk.
f) Ja arī pie manis draugi atnāk, tad pēdējā satikšanās ar viņiem manā dzīvoklī bija Lieldienās, kad viens idiots no katla izmeta visas olas, bet tas neskaitījās, jo man liekas, ka mēs spēlējām to spēli klusāk-man-ir-tizli-kaimiņi.
g) Kāda vispār tev daļa, kas notiek? Tu man nedzīvo apakšā, augšā, tu nedzīvo arī aiz sienas no manas istabas un arī aiz sienas no manas māmiņas istabas ne, tu vispār dzīvo fakin CITĀ PAĢĪTĪ!
h) Man arī daudz kas tevī nepatīk, piemēram, tavi piecdesmit kaķi vai paklājs pie sienas.
Tā visa vietā es, protams, pasmaidīju, atvainojos, svēti nosolījos, ka šīs briesmīgās lietas nekad vairs nenotiks, un atvadījos. "Uz redzēšanos, Ausmas tante, pasveiciniet māsu!" - ķipa kaut kā tā.

Vēl ir stāsts par sētnieci. Ok, es saprotu, ka visām meitenēm,sievietēm ir mēnešreizes,vēlāk arī menopauze, mainās garastāvoklis,īpašajās dienās gribas nošaut visus vīriešus, pie reizes arī sevi un blablabla, bet šitā ir īpašs gadījums. Nedēļā es viņu satieku aptuveni 3 reizes, tātad mēnesī ap 12. Katru reizi, kā paeju garām, sauksim viņu par Letīciju, man liekas, ka es
a)apčurāšos no laimes (viņa parunājas, paslavē mani, pasmaida, novēl jauku dienu)
b)nomiršu no bailēm (Letīcija pasaka erotisku "Labdien!", bet uztaisa es-īstenībā-esmu-vīrietis-un-gribu-tevi-nogalināt-savā-pagrabā skatienu + vēl nes grābekli vai fakin cirvi)
c)varētu iemācīties perfektu pokerfeisu (čista neko nepasaka, bet ir uzvilkusi keponu un vienkārši slāj garām)
d)redzu pasaules mirdzošāko būtni (nu līdzīgi kā pirmajā punktā, taču izskatās, ka viņa ir sapīpējusies zālīti un sapņo par vienradžiem vai coca colas dušu, kurā ir arī Tarzāns un džungļu Džeina, protams, nerunā, labākajā gadījumā "Labdien!")
e)esmu sastapusi suņu/kaķu ķērāju (tiek trenkāti visa veida dzīvnieki nevis tikai iepriekšminētie ar tik lielu rūpību, kā CSI meklēts Justina Biebera nogalinātais upuris)
f)esmu sastapusi bomžu ķērāju (tas notiek ar tikpat lielu rūpību kā iepriekšminētajā punktā, taču viņa ir daudz viltīgāka un uzmanīgāka, jo "jau zin, kuros paģīšos tie dzērājiņi mājo" - tā viņa man pati reiz teica)
Un tad es nekad nesaprotu, kas ar to Letīciju ir. It kā normāla čiksa jau pusmūžā, bet katru reizi pilnīgi nost.

Vispār kaimiņi ir arī riktīgi interesanta lieta, it sevišķi tad, ja apakšā dzīvo kaut kas tāds kā Līga, kura mani vienmēr pacienā ar alkoholu vai kaut kā tā (PALDIES), taču ja pretējā mājā dzīvo tante, kurai gaisma deg 24/7, tad zini, ka nekas legāls tajā dzīvoklī nenotiek. Tur gan jau audzē mazu bērnu armiju līdzīgi kā Kony.

Novēlu jums nekļūt par Lingitu vai neheitot visus savus kaimiņus un izlasīt kādu labu grāmatu (man nav ieteikumu, jo viss, ko es lasu pēdējos apmēram 100 gadus,ir "Jāzeps un viņa miljons brāļi, kuriem viss par viņu vienalga, jo beigās Jāzeps tāpat nomirst". Tieši tāds ir grāmatas nosaukums, nerekomendēju.

Annija un kaimiņi