svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

mazo gulbīšu grafomānija

Gribu pasauli ar lielām lietām. Bez zemes velna, kurš ņemas ar kaislībām,aizdomām un greizsirdību.


Es gribu tev pieglausties, saritināties līkumiņā, visu nakti trīcēt,lai tikai tu mani sildītu, tad dusmoties, ka man tomēr ir auksti, jo tu  esi nogriezis apkuri uz 2 nevis 4, celt tevi augšā, lai lūgtu tevi izvilkt vēl vienu segu, tad iedegt gaismu un vērot ēnu rotaļas uz tevis, kamēr tu tik izmisīgi centies izvilkt segu no gultas apakšas. Pēctam pasmaidīt, jo esmu saņēmusi kāroto, tad izslēgt gaismu, atkal saritināties, taču nu jau zem divām kārtām, vēl pagriezties un ātri tevi nobučot uz degungala, jo tumsā nevaru atrast tavas lūpas, censties aizmigt, pamosties vēl piecas reizes, jo naktī pārāk bieži grozos.
No rīta tev uztaisīt brokastis, kaut gan nemaz nemāku to darīt, saņemt komplimentus par tām, sadoties rokās un aiziet iekurināt garāžu, kurā tevi gaida dažu stundu darbs, pa to laiku censties uzcept tev plānās pankūkas, dažas izmest miskastē, jo nemāku tās apmest otrādi, sagaidīt tevi pārgurušu un smaržojošu pēc visādām eļļām un tīrīšanas līdzekļiem, ieiet kopā 40 minūšu ilgā dušā, izmazgāt tev matus, smaržot pēc tevis, izlavīties no dušas, atstājot aiz mums slapju pēdu nospiedumus, noslaucīties, uzvilkt tavus melnos nike šortus un kādu kreklu, ierāpties gultā, paņemt alu un uzslēgt labu filmu, nenoskatīties to līdz galam, bet bez apstājas bučoties, izģērbties un pēctam atkal ieiet kopā dušā, kaut kad arī sastrīdēties, bet nekad neatcerēties, par ko tas bija. un tā tas nebeidzas nekad..nekaad.

Šodienas dziesma ir tiešām LIELISKA.  Cold War Kids - Hospital Beds

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru